Viņš skaidri atceras, kā notika FH kravas automašīnas preses kampaņa. Tas bija 1993. gada septembrī, un auto jomas žurnālisti no visas pasaules bija pulcējušies, lai būtu klāt brīdī, kad pasaulē ierodas nākamās paaudzes kravas automašīna. Žurnālistu uzmanību visvairāk piesaistīja viena lieta, stāsta Jērans Nīholms, kas kopā ar Pētniecības un attīstības nodaļas darbiniekiem Gēteborgā un ražotnē Ševdē bija galvenās personas, kas piedalījās dzinēja izstrādē.
„Žurnālistus pārsteidza D12 dzinējs. Daži no viņiem man teica, ka mēs par desmit gadiem esam apsteiguši pārējos Eiropas ražotājus. Attiecībā uz starteriem mums bija izdevies paredzēt emisijas standartus, kas tajā laikā pat vēl nebija populāri, un mēs ievērojami uzlabojām cilindra galvas kvalitāti, pievienojām arī elektronisko stūres mehānismu un Volvo izstrādāto dzinēja bremzi,” viņš stāsta.
Eiropā nekas tāds vēl nebija redzēts, lai gan ASV šajā jomā bija neliela pieredze. D12 projekta sākumā, kad 80. gadu beigās tika projektētas jaunās iezīmes, Eiropas pieredzes trūkums radīja zināmas grūtības, atklāj Jērans Nīholms.
„Tieši cilindra galvu, kas tagad bija garāka, bija ļoti grūti izveidot pareizi. Iedomājieties, ka faktiskajā cilindrā ir ļoti maz vietas. Mēs vairākkārt mēģinājām, bet nevarējām to izdarīt pareizi.”
Bet mēs pat nedomājām padoties. Tā vietā izstrādes grupa sapakoja somas un devās uz Volvo partneruzņēmuma Cummins ražotni ASV. Šeit ražoja gan elektronisko stūres mehānismu, gan jauna veida cilindru galvu.
„Atklājām, ka to ir iespējams izdarīt, un sadarbība ar amerikāņiem Cummins ražotnē bija šā procesa noteicošais faktors,” stāsta Jērans.
Pateicoties optimālai gāzu apmaiņai un sadegšanai, jaunā, garākā cilindra galva nodrošināja augstāku kvalitāti. Turklāt elektriskais stūres mehānisms bija viena no iezīmēm, kas veicināja FH kravas automašīnas panākumus.
„Mēs ražotnē pieņēmām darbā daudz jaunu cilvēku, un, tā kā mums bija jaunas, sarežģītākas funkcijas, mēs pieņēmām vairāk cilvēku ar IT zināšanām.”
Tas bija mans un mūsu visu lolojums. Esmu ļoti gandarīts, ka kravas automašīna un dzinējs ir guvuši tik lielus panākumus. Tā bija paradigmas maiņa automašīnu ražošanas nozarē.
No sākuma D12 tika īpaši izstrādāts FH kravas automašīnām. Pagājušā gadsimta 90. gadu beigās
šis dzinējs tika ieviests arī citās Volvo ražojumu jomās, piemēram, Volvo Penta. Vairākās desmitgadēs arī D12 dzinējs ir piedzīvojis pārmaiņas, bieži vien tādēļ, ka tika pieņemti jauni emisiju noteikumi.
„Jā, dzinēja funkciju klāsts tagad ir papildināts tā, lai tas atbilstu standartiem. Tāpat jāpatur prātā, ka dažādās valstīs ir dažādi standarti. Tātad Jums tas attiecīgi ir arī jāpielāgo.”
Pirms deviņiem gadiem Jērans Nīholms beidza darba gaitas Volvo inženiera amatā. Tikšanās ar viņu un sarunas par gadiem, kad sākās FH projekta īstenošana, līdzinās zelta raktuves atvēršanai.
„Tas bija mans un mūsu visu lolojums. Esmu ļoti gandarīts, ka kravas automašīna un dzinējs ir guvuši tik lielus panākumus. Tā bija paradigmas maiņa autobūves nozarē,” viņš secina.
Tagad brauciens turpinās bez Jērana. Tagad katru gadu Ševdes ražotnē tiek izgatavoti 100 000 dzinēju, no kuriem aptuveni 90% ir D13 dzinēji. Tas, kas sākās 90. gadu sākumā, turpināsies nākamajās desmitgadēs.