R&D

Triecienizturības izmēģinājumi un simulācijas – pētījumos apgūta prasme izvairīties no negadījumiem

2016-11-22

Teksts: Linda Tomsena Hēgfelde (Linda Thomsen Högfeldt) Fotogrāfijas: Robins Ārons Ulsons (Robin Aron Olsson), Volvo Trucks

Kopš 1969. gada Volvo Satiksmes negadījumu pētniecības grupa (Accident Research Team – ART) ir izmeklējusi tūkstošiem satiksmes negadījumu. Grupa cieši sadarbojas ar Volvo Trucks produktu izstrādes nodaļu, tāpēc konstatētie fakti ir bijuši ļoti nozīmīgi: gan tehnisko risinājumu izstrādē, palielinot drošību, gan arī globālajā Volvo Trucks drošības filozofijā.

Negadījuma vietas izpēte — Dodoties uz negadījuma vietu un uzmanīgi izpētot visus aspektus, Satiksmes negadījumu izpētes grupai izdodas saprast, kas notika tieši pirms negadījuma un kas izraisīja negadījumā gūtos savainojumus.

Kad 1969. gadā tika dibināta Satiksmes negadījumu pētniecības grupa (ART), tās uzdevums bija paplašināt zināšanas par satiksmes negadījumu iemesliem. Dodoties uz negadījuma vietu un uzmanīgi izpētot detaļas – slīdēšanas pēdu pozīciju un sadursmes brīdi –, intervējot policijas pārstāvjus, autovadītāju un mediķus, grupai izdevās saprast, kas notika tieši pirms negadījuma un kas izraisīja negadījumā gūtos savainojumus.

Tajā laikā triecienizturības tests bija vienīgā kravas automašīnas izturības pārbaudes iespēja, tāpēc grupas jaunās zināšanas par reāliem negadījumiem palīdzēja Volvo izstrādāt klasisko „aļņa testu”, kas šodien ir pasaulē stingrākā triecienizturības pārbaude kravas automašīnām. Kopš tā laika ART ir izveidojusi plašu negadījumu veidu datubāzi, kas tiek izmantota par pamatu datorsimulācijās. Tomēr, neskatoties uz jaunajām iespējām pārbaudīt dažādas drošības funkcijas ar datorizētās konstrukcijas (computer-aided drafting – CAD) un simulācijas rīkiem, darbs notikuma vietā šodien ir tikpat svarīgs kā 1969. gadā.

Drošība ir daļa no mūsu būtības.

„Gan triecienizturības pārbaužu, gan negadījumu simulāciju pamatā ir noteikti tipveida satiksmes negadījumi. Problēma ir tāda, ka realitātē viss vienmēr notiek citādi. Neviens negadījums nelīdzinās citam,” stāsta Pēters Velss (Peter Wells), ART vadītājs. „Negadījuma vietā mēs spējam atklāt dažādas lietas, piemēram, ka mēs tik labi spējam pasargāt autovadītāju pret noteiktiem savainojumu veidiem, ka tā vietā rodas cita veida savainojumi. Pēc kāda laika mēs sākam saskatīt konkrētā virziena tendenci. Ja tā notiek, mēs mainām mūsu triecienizturības pārbaudes, mūsu simulācijas un izstrādājumu konstrukciju, lai tie būtu labāk piemēroti jaunākajām autovadīšanas tendencēm un infrastruktūrai.”

Volvo Trucks konstrukcijas nodaļa strādā ciešā sadarbībā ar Pēteru Velsu un viņa kolēģiem ART grupā, tai ir galvenā loma Volvo Trucks produktu izstrādē. Šeit, ņemot vērā no dažādām organizācijas nodaļām saņemtās specifikācijas, tiek izstrādāts risinājums.

„Drošība mums ir asinīs, un tas skaidri izpaužas kabīņu iekšējās un ārējās konstrukcijās,” stāsta Dizaina nodaļas vadītājs Rikards Orells. „Ja paskatāmies, piemēram, uz mūsu jauno Volvo FH, varam redzēt, ka atpakaļskata spoguļi nodrošina labāko iespējamo redzamību aizmugurē, vienlaicīgi uzsverot kravas automašīnas identitāti. Kabīnē visi stūri ir noapaļoti, lai samazinātu savainošanās risku sadursmes brīdī, savukārt askētiskais un vienkāršais mērierīču paneļa dizains nenovērš autovadītāja uzmanību.”

Gan Pēters Velss, gan Rikards Orells tic, ka tehnoloģiskā attīstība automobiļu un pārvadājumu sektorā ir pārgājusi aizraujošā posmā. Arvien vairāk automašīnu ražotāju sāk izmantot aktīvās drošības sistēmas (kas var palīdzēt autovadītājam, brīdinot par iespējamu negadījumu, kā arī pārņemt transportlīdzekļa vadību, ja autovadītājs nerīkojas) papildus tradicionālajām „pasīvajām sistēmām”, piemēram, drošības jostām un gaisa spilveniem. Arvien vairāk tiek izstrādātas automatizētākas funkcijas, lai vēl labāk palīdzētu autovadītājam un ierobežotu noguruma un uzmanības novēršanas sekas.

„Tajā pašā laikā mēs nerunājam tikai par jaunām tehnoloģijām. Mūsu satiksmes vide kļūst arvien sarežģītāka un savstarpēji saistītāka, un šodien daudz negadījumu ir novērojami pilsētās, kurās nemitīgi pieaug transportlīdzekļu, gājēju un riteņbraucēju skaits. Transportlīdzekļa ražotāju iespējas saviem spēkiem ko paveikt ir ierobežotas. Tādējādi arvien svarīgāk ir veidot visaptverošu sadarbību starp dažādiem dalībniekiem,” norāda Pēters Velss.

Drošības jostas joprojām ir viena no tām drošības funkcijām, kas visā pasaulē glābj visvairāk dzīvību.

ART ne tikai apkopo un glabā informāciju par dažādiem negadījumiem un nodrošina, ka jaunas izstrādes ātri sasniedz pareizos Volvo Trucks cilvēkus, bet arī gādā par to, lai Volvo drošības paziņojums izplatītos visā pasaulē. Tas ietver gan stāstīšanu par drošību uz ceļa dažādos forumos, gan sadarbības uzsākšanu ar pētniecības institūtiem visā pasaulē un vietējiem infrastruktūras plānotājiem un lēmumu pieņēmējiem, lai kopīgiem spēkiem izstrādātu efektīvākas un drošas transporta sistēmas.

Lai šos plānus būtu iespējams realizēt, ir ārkārtīgi svarīgi iegūt padziļinātas zināšanas par cilvēku uzvedību, jo efektīva sistēma kompensē cilvēka trūkumus. Šajā jomā uzņēmumā Volvo Trucks darbojas īpaša nodaļa – Autovadītāja apkārtējās vides un cilvēka faktora nodaļa –, kas cita starpā izstrādā dažādas kravas automašīnas un autovadītāja saskarnes.

„Faktiski galvenais ir vajadzīgās informācijas saņemšana īstajā brīdī un pareizajā veidā. Autovadītājam ir jāspēj saglabāt uzmanība, un informācija mērierīču panelī nedrīkst ne vizuāli, ne kognitīvi novērst autovadītāja uzmanību. Ideālā gadījumā konstrukcijas risinājumiem jābūt tik labiem, ka tie darbojas visā pasaulē. Labs piemērs šāda veida „ietverošai konstrukcijai” ir iPhone tālrunis; tas ir fenomens, kas, manuprāt, nākotnē kļūs arvien nozīmīgāks,” stāsta Frīda Ramde (Frida Ramde), nodaļas vadītāja.

Viņa un viņas komanda prot ART datubāzi izmantot lietderīgi. Tā sniedz iespēju izvērtēt, vai ir jānovērš kādi noteikti negadījumu modeļi, kā arī ļauj pārbaudīt un izstrādāt HMI tehnoloģiju dažāda veida negadījumu novēršanai. Savukārt viņu darbs sniedz nozīmīgu ieguldījumu ART un izstrādājuma konstrukcijas nodaļai, kas izmanto viņas nodaļas priekšlikumus jaunu HMI tehnoloģiju izstrādei, kā arī viņu pētījumus par uzmanības novēršanu un t. s. „pārejas brīžiem” – sarežģītajiem mirkļiem, kad transportlīdzekļa vadība pārslēdzas no autovadītāja uz kravas automašīnu un otrādi.

„Laikā, kad tik plaši tiek ieviestas aktīvās drošības sistēmas, ārkārtīgi svarīgas kļūst zināšanas par pārslēgšanās brīžiem. Tā ir aizraujoša joma, kurā jaunās tehnoloģijas pašlaik attīstās ļoti strauji. Tajā pašā laikā rūpīgi jāpārbauda transportlīdzekļa HMI piemērotība un tas, cik labi šī sistēma palīdz autovadītājam; tikai pēc tam to var ieviest tirgū,” viņa stāsta.

Frīdas Ramdes teikto apstiprina Pēters Velss; viņš uzskata, ka, ieviešot arvien jaunas aktīvās drošības funkcijas, varēs ieraudzīt pozitīvu attīstību ar drošību uz ceļa saistītajā jomā. Vienlaikus viņš vēlas uzsvērt, ka aktīvās sistēmas ir jāuztver kā pasīvo sistēmu papildinājums, nevis aizstājējs.

„ART diemžēl spēja parādīt, ka autovadītāji pārāk daudz paļaujas uz aktīvās drošības sistēmām, un daudzi vadītāji braukšanas laikā neizmanto drošības jostas. Turklāt tas notiek, neskatoties uz faktu, ka drošības jostas joprojām ir viena no tām drošības funkcijām, kas visā pasaulē glābj visvairāk dzīvību! Reiz mums būs diena bez satiksmes negadījumiem, bet mēs to vēl neesam sasnieguši. Līdz tam brīdim mūsu uzdevums ir likt pasaulei saprast, ka satiksmē vērojamie riski ir tikpat nozīmīgi kā mūsu tehniskie drošības risinājumi,” viņš saka.