Kravas automašīnas

Ar 175 tonnu kravas autovilcienu pa Austrālijas tuksnesīgajiem klajumiem

Austrālijas tuksnesīgajos klajumos pie 175 tonnas smagās Volvo FH 16 trīsasu kravas automašīnas stūres sēžas 52 gadus veca vecmāmiņa. Aiz muguras viņai ir 4 piekabes, bet priekšā – gara, tveicīga diena uz ceļa. Kravas automašīnu vadītāja meita un atraitne Meksīna Teilore nemainītu šo darbu ne pret ko citu.
Šajā „Autovadītāja pasaule” sērijā uzzināsiet vairāk par 175 tonnas smaga autovilciena vadīšanu Austrālijas krūmāju reģionā.

Aiz Meksīnas Teilores kravas automašīnas gaisā uzvirmo sarkanu putekļu mākonis. Traucoties pa ceļu ar ātrumu 90 kilometri stundā, horizonta līnija viņas priekšā izstiepjas, ņirbot Austrālijas svelmainajā tveicē. Šie ir krūmāji.

Gaisa temperatūra ir 48 °C, bet varētu būt vēl sliktāk. Temperatūra tuksnesīgajās krūmāju teritorijās bieži vien sasniedz gandrīz sešdesmit grādus.

„Jādzer daudz ūdens, atūdeņošanās šeit notiek ļoti ātri,” viņa lietišķi paskaidro. „Svelme ir neciešama. Bez gaisa kondicionētāja nav iespējams izdzīvot.”

Piecdesmit divus gadus vecā vecmāmiņa atrodas simtiem jūdžu attālumā no apdzīvotām vietām. Šeit ir vientulīgi. Izņemot pa kādai govij, kamielim vai dingo, kas šķērso ceļu, vai cita pārvadātāja kravas automašīnai, kas dodas pretējā virzienā, nav manāmas nekādas dzīvības pazīmes. 

Jādzer daudz ūdens, atūdeņošanās šeit notiek ļoti ātri.

Viņa pagriež skaļāk atskaņotāju un piebalso austrāliešu rokmūzikas leģendai Džimijam Bārnsam. Viņa saka, ka tas atmodina adrenalīnu. Varbūt, ka tas arī palīdz nedomāt par vīru, kam būtu jāatrodas šeit, viņai līdzās, vadot kravas automašīnas cauri putekļainajiem klajumiem.

„Patiesībā vīrs mani pamudināja vadīt kravas autovilcienus, kad viņš saslima,” viņa stāsta. „Lai mēs pēdējos viņa dzīves gadus varētu strādāt kopā un lai es varētu sevi finansiāli nodrošināt.”

Trīs gadus pāris strādāja vienā un tajā pašā uzņēmumā, bija vienā un tajā pašā komandā un kopā dzīvoja nometnē, viens otru redzot katru dienu, līdz Meksīnas vīrs pirms diviem gadiem nomira.

„Tas nav kas tāds, ko varētu viegli aizmirst. Es par viņu domāju katru dienu, un man šķiet, ka es joprojām braucu viņa dēļ, lai arī viņa vairs nav starp mums.”

Meksīna veic pārvadājumus starp Rietumaustrālijas nomaļā Pilbaras reģiona Vudivudi raktuvēm un piekrastes pilsētu Porthedlendu. Tas ir 800 kilometru garš apļveida maršruts, ko viņa astoņu nedēļu garumā mēro katru dienu (viena diena pēc sešiem šādiem braucieniem tiek veltīta atpūtai) līdz divu nedēļu atvaļinājumam, kad viņa dodas mājup uz Brisbenu, 5000 km attālumā Austrālijas austrumu piekrastē. Turpceļā uz raktuvēm viņas kravas automašīnas milzīgās piekabes ir tukšas. Ceļā uz ostu piekabes ir piekrautas ar mangāna rūdu – melnu metālisku iezi, kas mazliet atgādina ogles un ko izmanto kā piemaisījumu nerūsējošā tērauda ražošanā.

 

Darbadienas ir garas. Parasti apļveida brauciens aizņem 12 līdz 13 stundas, taču tas var ievilkties līdz pat 17 stundām, ja plīst riepa, notiek avārija vai ja ceļa apstākļi ir neapmierinoši. Kad sākas lietus sezona, vienā vietā var iestrēgt vairākas dienas, gaidot, kad no appludinātajiem ceļiem aizplūdīs ūdens.

Raktuves strādā maiņās, tāpēc, tiklīdz Meksīna ierodas bāzē un izkrauj savu kravu, viņas vietu kabīnē ieņem cits autovadītājs un mēro to pašu ceļu. Kad viņš pēc 12 vai 13 stundām atgriezīsies, viņa sēdīsies autovadītāja sēdeklī, ieslēgs atskaņotājā savu mīļāko Džimija Bārnsa albumu un atkal dosies ceļā.

Sieviešu šajā darbā nav pārāk daudz. Meksīna atzīst, ka viņa redzējusi tikai vēl vienu sievieti, kas vadījusi kravas autovilcienu. Kad viņai vaicā par viņas nodarbošanos, daudzi cilvēki gluži vienkārši netic, ka viņa patiešām vada kravas autovilcienus – īpaši tie, ko viņa satiek pirmoreiz. „Viņi saka: „Oho, tu neizskaties pēc kravas automašīnas vadītāja!”,” viņa stāsta.

Taču Meksīna vienmēr ir gribējusi vadīt kravas automašīnas. Viņas tēvs, tāpat kā viņas nelaiķa vīrs, bija kravas automašīnas vadītājs un arī viņai patīk autovadīšana, tas šķiet dabiski. Lai gan viņa ir sieviete vīrišķīgā darba vidē, viņa zina, ka vīrieši viņu ciena. Un viņa ciena viņus. 

Puiši ir brīnišķīgi. Viņi vienmēr izsauc mani pa rāciju un vaicā: „Meks, vai tev viss kārtībā?” Mēs visi tā darām. Ne tāpēc, ka esmu sieviete. Mēs vienkārši cits par citu rūpējamies. Mēs šeit kopā esam ilgu laiku, tāpēc esam gluži kā ģimene.

„Puiši ir brīnišķīgi,” viņa saka. „Ja tu apstājies vai kravas automašīnai kaut kas pēkšņi sabojājies, viņi apstāsies un pavaicās: „Vai tev ir pietiekami daudz ūdens un ēdiena?” Vai arī centīsies kaut kā palīdzēt. Mēs lieliski saprotamies, viņi vienmēr izsauc mani pa rāciju un vaicā: „Meks, vai tev viss kārtībā?” Mēs visi tā darām. Ne tāpēc, ka esmu sieviete. Mēs vienkārši cits par citu rūpējamies. Mēs šeit kopā esam ilgu laiku, tāpēc esam gluži kā ģimene.”

Meksīna regulāri kopā ar kolēģiem sarīko barbekjū un iemalko dažus dzērienus, daudz runājot, smejoties un jokojot, lai saglabātu labu noskaņojumu.

„Mēs cits citu saprotam, visi ir draudzīgi un savstarpēji labi satiek. Šādā vidē ir jāsaprotas, jo mēs vairāk laika pavadām kopā nekā ar savām ģimenēm.”

Viņas pašas ģimene ir izkaisīta pa visu Austrāliju. Brisbenā ir viņas ģimenes māja, kur dzīvo viens no viņas trim pieaugušajiem bērniem. Pārējie divi bērni dzīvo tālāk uz dienvidiem – Jaundienvidvelsā. Viņai ir divas mazmeitas un – viņa ar manāmu prieku piezīmē – drīz būs arī mazdēls.

„Dažkārt es aizdomājos,” viņa stāsta. „Domas nedaudz aizklīst. Savu ģimeni es nesatieku pārāk bieži. Taču tas mani neapbēdina. Vienmēr ir tik jauki, kad mēs satiekamies. Šķiet, esmu vienkārši pie tā pieradusi.”

Lēmums paturēt māju Brisbenā un līdz ar to arī hipotekāro kredītu ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņa turpina vadīt kravas automašīnas. Taču, lai arī mājā viņa ir nodzīvojusi 25 gadus, par savām mājām viņa dēvē raktuvju nometni Porthedlendā.

„Pēc astoņu nedēļu darba es priecājos atgriezties mājās Brisbenā, bet, kad esmu tur – tā kā tur neviena nav –, ilgojos atgriezties šeit. Vide, kurā mēs dzīvojam – raktuvju nometnes vide – ir brīnišķīga.”

Šeit autovadītāji ne tikai pieķeras cits citam. Viņi pieķeras arī savām milzīgajām Volvo kravas automašīnām. Lai varētu sekmīgi pārvadāt uzņēmuma kravas, kravas automašīnām vismaz reizi nedēļā jāveic apkope, un autovadītājiem katru dienu jāuzpilda degviela un pirms darba sākšanas jāveic pārbaudes, lai nodrošinātu, ka kravas automašīnas ir darba kārtībā visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

 

„Tajās ir ļoti ērti braukt, viss darbojas nevainojami, un mēs par tām rūpējamies kā par savām kravas automašīnām. Mums visu laiku jābrauc ar vienu un to pašu kravas automašīnu, tāpēc mēs tās uzturam tīras un rūpējamies par tām. Esmu ļoti sarūgtināta, ja viņi (uzņēmums) kravas automašīnu piešķir kādam pavirši un nerūpējas par to,” Meksīna stāsta un piebilst: „Manam tēvam piederēja Volvo kravas automašīna. Un tagad arī es vadu Volvo, tāpēc šīs kravas automašīnas man ir ļoti tuvas.”

Lai kā Meksīnai patiktu viņas kravas automašīna un ar to saistītais dzīvesveids, viņa domā arī par dzīvi pēc mangāna rūdas pārvadāšanas pa tuksnesi.

„Es domāju, ka es labprāt turpinātu šo darbu vēl piecus gadus un tad došos pensijā,” viņa saka. „Es nezinu, ko darīšu patiesībā. Droši vien apciemošu savu ģimeni Jaundienvidvelsā un pavadīšu vairāk laika ar to.”

Taču tagad, kā viņa pati saka, viņa izbaudīs katru savu ceļā pavadītās darbadienas mirkli – skaļi klausoties atskaņotāju un rācijā apmainoties jokiem „ar puišiem”.

„Man tas vienkārši patīk,” viņa saka. „Es ceru, ka mans vīrs lepotos ar to, ko es daru. Domāju, ka lepotos gan.”

Kravas automašīna

Kravas automašīna: divu dubultpiekabju kravas autovilciens
Modelis: Volvo FH16
Dzinējs: 700 Zs, griezes moments 3150 Nm, aprīkots ar I-Shift
Vilcējs: 10x6 (dubultā stūrēšanas sistēma, trīsasu tilts).
Piekabe: 4 piekabes: 2 A klases piekabes, 2 sakabes ratiņi, viena B klases dubultpiekabe (7 elementu kombinācija)
Svars: 175 tonnas (sastāva pilna masa)
Kravnesība: pārsniedz 113 tonnas
Garums: 53,5 metri
Riteņi: 84
Degviela: līdz pat 1840 litru ietilpība (Maršrutos starp daudzajām raktuvēm un Porthedlendu nav iespēju uzpildīt degvielu, tāpēc papildu ceļu posmu nobraukšana, kuru kopējais garums pārsniedz 800 km, ir bieža parādība).
Aprīkojums: piemērots karstiem un skarbiem apstākļiem.

  • Dzesēšanas gela paciņas autovadītāja pasargāšanai neparedzētos gadījumos.
  • Priekšējais aizsargstienis kravas automašīnas pasargāšanai no sadursmēm ar dzīvniekiem.
  • Īpašas dzesēšanas funkcijas, kas pasargā augsta riska elementus, piemēram, akumulatoru un diferenciāļus.