Kravas automašīnas
Pāri kalnu grēdu galotnēm, kas apjož sāls līdzenumu, parādās pirmie saules stari. Šajā nebeidzamajā līdzenumā vējš var labi ieskrieties un aukstais gaiss kniebj vaigos. Cilvēkam, kas šeit ieradies nesen, retinātais gaiss rada vieglas galvassāpes.
„Es sāku vadīt Volvo kravas automašīnas, kad man bija 14 gadu, ar citām kravas automašīnām neesmu braucis,” stāsta Dario Mačaka Kolke, ieraušoties sava Volvo FH16 kabīnē pie savas mājas nelielajā Kolčani pilsētiņā.
Ujuni sāls līdzenums vai Tunupas sāls līdzenums, kā to dēvē vietējie indiāņi, atrodas Potosi provincē Bolīvijas rietumos. Pasaulē lielākais sāls līdzenums platības ziņā pielīdzināms Losandželosai, un to veido 10 583 kvadrātkilometri blīvas sāls masas.
Šodien Dario iekraus un vedīs sāli, kas iegūts no šī līdzenuma. Pirms izbraukšanas viņš sagaida krāvējus, kas viņam šodien palīdzēs. Viņus gaida smaga darba diena. Milzīgajā piekabē tiks iekrautas 25 tonnas sāls, un tas tiks darīts ar rokām, izmantojot lāpstas. Tāpēc Dario līdzi paņem arī pusdienas un dzērienus krāvējiem.
„Tas ir Edgars un viņa brālis Ivans, viņi arī ir no šīs pilsētiņas. Šeit visi cits citu pazīst,” nosaka Dario, kad ierodas abi krāvēji.
Edgars un Ivans ierāpjas piekabē, kur viņus jau sagaida viņu tēvs Paulino, kurš arī ir krāvējs.
Pēc katra otrā brauciena mēs rūpīgi nomazgājam kravas automašīnas ar ūdeni Tad mēs tās apsmidzinām ar eļļu un smērvielām, lai izveidotu aizsargkārtu nākamajiem braucieniem.
Pirms 40 000 gadu viss šis apgabals bija milzīgs aizvēsturisks ezers, bet atkāpjoties ūdenim, izveidojās sāls līdzenums. Sālim krakšķot zem riteņiem, kravas automašīna dodas plašajā plato, kas klāts ar milzīgām astoņstūra plāksnēm. Visas ceļa pazīmes pazūd baltajā plašumā, un kā atskaites punktus Dario izmanto tālumā redzamos kalnus. Viņa zināšanas par šo reģionu ir neatsveramas.
„Virsmu patiesībā veido divi saspiesta sāls slāņi – augšējais un apakšējais. Pa vidu atrodas dubļu slānis. Braukt pa sāli nav bīstami, taču nepatikšanas var sākties, nobraucot no regulārā maršruta. Dažās vietās virsma ir mīksta, un kravas automašīna var dziļi iestigt sālī.”
Pie horizonta parādās saule, un tās stari atspulgojas baltajā virsmā, tāpēc saulesbrilles šeit ir ļoti nepieciešamas. Dario raupjās rokas un grumbas acu kaktiņos ir pierādījums smagajam darbam un cīņai ar nežēlīgo gaismu visa mūža garumā. Sāls līdzenums ir bijusi Dario darbavieta jau vairāk nekā 30 gadu.
„Bet cilvēki, kas šeit dzīvo, ir spēcīgi un veselīgi. Sāls lieti noder pret artrītu un locītavu sāpēm,” ar smaidu paskaidro Dario.
Gadu gaitā Dario ir piederējušas vairākas Volvo kravas automašīnas. Šobrīd viņam pieder divas 2006. gada 610 zirgspēku Volvo FH16 kravas automašīnas. Viņš pats šīs kravas automašīnas ir importējis no Eiropas. Dario kravas automašīnā joprojām manāmas uzlīmes no iepriekšējā īpašnieka – Vācijas loģistikas uzņēmuma DFDS.
„Nākamā gada laikā es plānoju iegādāties vēl vienu Volvo kravas automašīnu, šoreiz 2008. gada. Ievedīšu to no Zviedrijas.”
Dario un 23 citi autovadītāji ir „11. jūlija kooperatīva” biedri. Šī kooperatīva autovadītāji veic gan pašmāju, gan starptautiskus pārvadājumus no šī reģiona un uz to. Ceļi ap sāls līdzenumu ir sliktā stāvoklī, attālumi ir ļoti lieli. Tāpēc sāls līdzenums tiek izmantots kā koridors starp Oruro provinci ziemeļos, Kočabamas provinci ziemeļaustrumos un kaimiņvalsti Čīli rietumos.
Katram kooperatīva biedram pieder savas kravas automašīnas, taču administrācija ir kopīga. Izdevumi un ienākumi tiek sadalīti starp biedriem.
Dario un viņa kolēģiem Volvo ir pašsaprotama izvēle – 20 no 23 kooperatīva transportlīdzekļiem ir Volvo kravas automašīnas.
„Ziemā šeit kļūst ļoti auksti, un dažas citu ražotāju kravas automašīnas vienkārši nevar iedarbināt. Ceļi ap sāls līdzenumu ir ļoti sliktā stāvoklī. Citas kravas mašīnas tā kratās, ka galu galā no tām sāk tecēt dažādi šķidrumi un dzinēji pārstāj darboties vienmērīgi. Ar Volvo tā nenotiek. Šīs kravas automašīnas ir izturīgas un spēj darboties skarbos apstākļos.”
Sāls paātrina rūsēšanu, tāpēc darba vide nav labvēlīga kravas automašīnām. Dario izskaidro, ka nepieciešams veikt pamatīgu apkopi:
„Pēc katra otrā brauciena mēs rūpīgi nomazgājam kravas automašīnas ar ūdeni. Tad mēs tās apsmidzinām ar eļļu un smērvielām, lai izveidotu aizsargkārtu nākamajiem braucieniem.”
Katru gadu Ujuni sāls līdzenumā tiek iegūtas aptuveni 25 000 tonnas sāls. Ieguves process ir vienkāršs, bet prasa smagu darbu. Sāls ir slapjš, un pirms iekraušanas tas uz nakti tiek sakrauts kaudzē, lai tas izžūtu.
Šajā apgabalā sāls ir pietiekami blīvs, un pa to droši var braukt ar smagām kravas automašīnām, bet tur tālāk sāls ir irdenāks, un kravas automašīna tajā var iestigt.
Pēkšņi nebeidzamajā baltumā parādās silueti. Pēc brīža jau izteiktāk redzamas sāls kaudžu piramīdas. Dario aptur kravas automašīnu, izkāpj un paskaidro Edgaram, Ivanam un Paulino, kā tiks veikts darbs. Pirmās trīs sāls kaudzes jāiekrauj vienā piekabes pusē, tad kravas automašīna tiek apgriezta un otrā pusē tiek iekrautas vēl trīs kaudzes.
„Ir svarīgi iekraut no abām pusēm, lai līdzsvarotu kravu,” paskaidro Dario.
Viņš norāda uz kaut ko tālumā.
„Šajā apgabalā sāls ir pietiekami blīvs, un pa to droši var braukt ar smagām kravas automašīnām, bet tur tālāk sāls ir irdenāks. Tur kravas automašīna var iestigt sālī.”
Šobrīd sāls līdzenums ir sauss, bet lietainajos vasaras mēnešos netālais Poopo ezers pārplūst, un līdzenumu tad klāj ūdens kārta. Dažās vietās ūdens dziļums var sasniegt pat metru.
„Tāpēc pirms lietus sezonas mēs veidojam sāls uzkrājumus Kolčani apkaimē un transportējam to no turienes. Lietus sezonas laikā sāls līdzenumā nestrādājam ne mēs, ne sālsrači.
Paulino, Edgars un Ivans piekabē iemet pēdējās lāpstas ar sāli. Darbam vajadzēja nepilnas trīs stundas. Kāda no daudzajām tūrisma industrijas automašīnām, kas darbojas šajā apgabalā, aizved viņus atpakaļ uz Kolčani.
Pirms došanās atpakaļceļā Dario ar savu kravas automašīnu iekļūst smilšu vētrā. Vējš brāžas no netālu esošajiem akmens tuksnešiem, un pie horizonta parādās brūni smilšu mākoņi. Smalkie putekļi nonāk sāls līdzenumā.
Dario sēž kabīnē un gaida, kad vētra beigsies.
„Parasti tā nav ilgāka par stundu, pēc tam norimst,” paskaidro Dario. Viņš ieslēdz radio, kur ziņu diktors saraustīti lasa vietējos jaunumus.
Dario ir taisnība – vētra beidzas un, kad viņš iedarbina dzinēju, draudīgie mākoņi jau atkāpjas no līdzenuma.
Tehniskie dati: Volvo FH16 vilcējs ar Brazīlijā ražotu Randon piekabi. Šī 2005. gada kravas automašīna ir paredzēta lieliem attālumiem un smagām kravām, tai ir 16,1 litra rindas sešcilindru 610 Zs dzinējs, kas ar 1000–1500 apgr./min nodrošina 2800 nm griezes momentu.
Lietojums: starptautiskiem un iekšzemes pārvadājumiem, lai transportētu reģiona raktuvēs iegūto boraku un sēru un sāls līdzenumos iegūto sāli. Standarta maršruts ilgst 14–18 stundas. Aptuveni 70 000 km gadā