Ar VDS es pat nejūtu bedres ceļā

Volvo dinamiskā stūrēšana ir inovatīvs pasaules līmeņa tehniskais risinājums. Tā ne tikai autovadītājiem novērš traumu gūšanu darba laikā, arī stūres darbības precizitāte ir nepārspējama.
Autovadītājs vada kravas automašīnu pa meža ceļu.

Volvo dinamiskā stūrēšana (VDS) uzlabo manevrētspēju un uzlabo autovadītāja komfortu, kā arī drošību.

Stēns Raghults

Galvenais inženieris Stēns Raghults (Sten Raghult) bija atbildīgs par dažu galveno Volvo dinamiskās stūrēšanas sistēmas funkciju izstrādi.

Attīstoties automašīnu nozarei, ir mainījušies arī transportlīdzekļu stūrēšanas sistēmu veidi. Pirmais, 19. gadsimtā izgudrotais, stūrēšanas mehānisms bija vadāms ar vienu sviru, pēc tam tika ieviesti stūres rati, kas ir visnotaļ līdzīgi stūrēm mūsdienu transportlīdzekļos. Vēl viens svarīgs atklājums bija hidrauliskais stūres pastiprinātājs – atbalsta sistēma, kas kļuva aizvien vairāk nepieciešama, kad tika izgatavoti lielāki un smagāki transportlīdzekļi. Tagad ir sasniegts nākamais attīstības posms – Volvo dinamiskā stūrēšana. 

„Braucot ar zemiem apgriezieniem, stipri piekrauts transportlīdzeklis ir tik viegli manevrējams, ka to var vadīt tikai ar vienu pirkstu. Braucot pa automaģistrāli, šī dinamiskā stūres sistēma nodrošina nepārspējami stabilu vadāmību,” skaidro Jans Inge Svensons, viens no cilvēkiem, kas atbildīgs par Volvo Trucks sistēmas programmatūras izstrādi. 

Šīs sistēmas pamatā ir klasisks vadības mehānisms, kurā stūres vilce pāriet no stūrēšanas rata uz stūrēšanas mehānismu. Hidrauliskais stūres pastiprinātājs rada griezes momentu, kas palīdz autovadītājam griezt kravas automašīnas riteņus. Salīdzinot Volvo dinamisko stūrēšanu ar citām tradicionālajām stūrēšanas sistēmām, principiāla atšķirība ir elektroniski vadāms elektromotors, kas uzmontēts virs stūrēšanas mehānisma.

Šis elektromotors darbojas kopā ar stūrēšanas mehānismu. Braucot lēni, elektromotors pastiprina stūres darbību, tāpēc kravas automašīna ir ļoti viegli manevrējama. Braucot ar lielāku ātrumu, elektromotors regulē stūrēšanu, automātiski novēršot nevienmērīgu stūrēšanas mehānisma darbību. 

Es jau pašā sākumā teicu, ka tas ir pilnīgi neiespējami, ka to nevarēs izdarīt, taču ar mūsu prasmīgo kabīnes izstrādes nodaļas kolēģu palīdzību mums tas izdevās.

Stēns Raghults

galvenais inženieris, Volvo Trucks

Jāns Inge Svensons

Jāns Inge Svensons (Jan-Inge Svensson) bija viens no atbildīgajiem par Volvo dinamiskās stūrēšanas sistēmas programmatūras izstrādi.

Elektromotora vadība notiek, sūtot signālus no vadības bloka, kurā ir iestrādāts tā dēvētais leņķu atsauces signālu ģenerators. Tās ir Volvo dinamiskās stūrēšanas „smadzenes”. Izmantojot dažādās kravas automašīnas vietās piestiprinātos sensorus, šī vadības sistēma apkopo ar transportlīdzekli saistīto informāciju. 

„Šie sensori atrodas visdažādākajās vietās, un kopā tie veido vienotu priekšstatu par kravas automašīnas darbību. Tie nosaka dažādus parametrus, tostarp kravas automašīnas ātrumu, izvēlēto pārnesumu – priekšupgaitas vai atpakaļgaitas,” skaidro Stens Ragnhults, kas ir atbildīgs par sistēmas tehniskā nodrošinājuma izstrādi. 

Elektromotorā iestrādātais sensors ir svarīga sistēmas sastāvdaļa. Tas ir piestiprināts pie vērpstieņa un mēra spēku, ar kādu autovadītājs griež stūres ratu, kā arī stūres pagriešanas leņķi. Šos datus izmanto par pamatu, lai noteiktu, kādas darbības veiks stūrēšanas sistēma, lai nodrošinātu ideālu vadāmību. 

Vadības blokā nonākušo informāciju analizē sistēmas programmatūra. Pēc tam sistēma sūta vadības signālus elektromotoram, kas palīdz kravas automašīnai kompensēt sensoru noteikto nevienmērīgo darbību. Tas viss notiek mazāk kā vienā milisekundē, nodrošinot optimālu vadāmību.

Viena svarīga vadības bloka funkcija ir taisnvirziena kustības nodrošināšana, kompensējot braukšanu pa nelīdzenu ceļu. Dzinēja novietojums nodrošina transportlīdzekļa taisnvirziena kustību, tāpēc autovadītājam reti ir jāgroza stūre, braucot pa nelīdzenu ceļa segumu vai ja pūš sānvējš. 

„Piemēram, kompensēšanas funkcija varētu ieslēgties bremzēšanas laikā, jo labās un kreisās puses riteņiem ir berzes atšķirības. Kravas automašīna tad cenšas pagriezt stūres mehānismu uz vienu pusi, un stūres rats pagriežas, jo uz riepu un ceļa virsmu ir asimetriska spēku iedarbība. 

Vienkārši runājot, Volvo dinamisko stūrēšanu var salīdzināt ar filtru, kas pielāgojas konkrētiem braukšanas apstākļiem, atvieglo vadīšanu, izmantojot stūres ratu. Protams, šādu sistēmu nevar izstrādāt vienā naktī. Volvo Trucks sāka gatavoties tās izstrādei pirms astoņiem gadiem. 

VDS elektriskie komponenti

Volvo Dynamic Steering sistēma apstrādā daudz informācijas par kravas automašīnu, piemēram, stūres rata pagriešanas leņķi, priekšējā tilta riteņu griešanās ātrumu un transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.

 

„Darba gaitā esam saskārušies ar vairākām nopietnām problēmām. Mehānisko sistēmu izstrādātājiem milzīgas grūtības no fizikas viedokļa radīja vietas atrašana elektromotora izvietošanai kabīnē. Es jau pašā sākumā teicu, ka tas ir pilnīgi neiespējami, ka to nevarēs izdarīt, taču ar mūsu prasmīgo kabīnes izstrādes nodaļas darbinieku palīdzību mums tas izdevās,” ar smaidu uz lūpām stāsta Stens Ragnhults.

Otrs darbietilpīgākais process bija uzlabotas programmatūras izstrāde jaunajai sistēmai. Ar kopīgiem pūliņiem izstrādes komandai izdevās veikt aprēķinus, kas bija nepieciešami, lai vadības bloks darbotos pareizi.

Ir lieliski, ka tagad varu stūrēt kravas automašīnu tikai ar vienu pirkstu situācijās, kurās pirms tam biju spiests turēt stūri ar abām rokām, lai nezaudētu kontroli.

Henriks Gustafsons (Henrik Gustafsson)

kravas automašīnas vadītājs

Henriks Gustafsons

Pēc tam, kad testēšanas autovadītājs Henriks Gustafsons sāka vadīt kravas automašīnu ar VDS, viņam vairs nesāp pleci.

Komandai palīgā nāca vairāki testēšanas autovadītāji, pateicoties kuriem šis projekts varēja vainagoties panākumiem. Šie autovadītāji veikuši daudzus dažādus testus. Tas notika sistēmas izstrādātāju klātbūtnē, lai viņi varētu uzzināt, kā, pēc autovadītāju domām, vajadzētu uzlabot stūrēšanas sistēmu. 

„Mēs ļāvām autovadītājiem testēt sistēmu visdažādākajos apstākļos, un atbilstīgi tiem tika piemēroti daudzi un dažādi vadības sistēmas parametri. Pārbaudot iegūtos datus, mums izdevās atkārtoti izveidot optimāli efektīvu vadāmību, izmantojot vadības bloka programmatūru,” skaidro Jans Inge Svensons.

Viens no galvenajiem palīgiem izstrādes gaitā bija kokmateriālu kravas automašīnas vadītājs Henriks Gustafsons. Viņš diendienā strādā dziļi Zviedrijas mežos savā jaunajā Volvo FH. Šaurie, bieži vien dubļainie mežu ceļi rada milzīgas grūtības, tāpēc ir izvirzītas augstas prasības gan Henrika profesionālajām prasmēm, gan kravas automašīnai. 

„Es jau gadu braucu ar šo testējamo kravas automašīnu. Es ar lielāko prieku un aizrautību piedalījos izstrādes procesā. Es apzinos, ka, pamanot vai norādot kaut ko par kravas automašīnu, tā tiks pilnveidota un būs labāka visiem autovadītājiem.” 

Pilnībā piekrauta ar kokmateriālu Henrika kravas automašīna sver 60 tonnu. Šādas kravas automašīnas manevrēšana pa šaurajiem, bieži vien nekvalitatīvajiem ceļiem prasa lielu fizisku piepūli. Vismazākais akmens vai koka sakne var ietekmēt stūrēšanu, autovadītājam nepārtraukti jāgroza stūre, kas rada lielu slodzi uz pleciem, muguru un kaklu. 

„Es kādu laiku biju kravas automašīnu vadītājs Norvēģijā, kur bieži vien ir šauri un līkumoti ceļi. Lielās slodzes dēļ es savainoju savu plecu, un sāpes pārgāja arī uz pleca lāpstiņu.” 

Kopš Henriks sācis braukt ar kravas automašīnu, kas aprīkota ar Volvo dinamiskās stūrēšanas sistēmu, sāpes atbilstīgi viņa teiktajam ir pavisam izzudušas. 

„Es varu braukt pie stūres un it nemaz nesaspringt – pat braucot pa nekvalitatīviem ceļiem. Ir lieliski, ka tagad varu stūrēt kravas automašīnu tikai ar vienu pirkstu situācijās, kurās pirms tam biju spiests turēt stūri ar abām rokām, lai nezaudētu kontroli. Es pat nejūtu bedres ceļā, jo sistēma samazina nelīdzenas virsmas radīto vibrāciju, it kā bedru nemaz nebūtu.” 

Taču šaurie mežu ceļi nav vienīgā vieta, kur Henriks jūt lielu atšķirību. Pilnībā piekrautai kokmateriālu kravas automašīnai smaguma centrs atrodas augstu, un stūrēšanu īpaši ietekmē grambaina ceļa virsma un vējš. Tā kā jaunā sistēma samazina arī šo faktoru radītās svārstības, kas izraisa nevienmērīgu braukšanu, Henriks var braukt, it nemaz nesaspringstot, arī pa lielākiem ceļiem. 

„Mežā, kur jābrauc lēni, vajadzīga pēc iespējas mazāka stūres rata pretestība, savukārt, braucot pa automaģistrālēm, vajadzīga lielāka pretestība. Šī sistēma pielāgo stūres rata pretestību atbilstīgi manam braukšanas ātrumam,” viņš stāsta. „Es jau teicu, ka nākamajai kravas automašīnai, ko iegādāšos, obligāti jābūt aprīkotai ar Volvo dinamisko stūrēšanas sistēmu!” viņš piebilst ar smaidu uz lūpām.

Saistītais saturs

Volvo dinamiskās stūrēšanas priekšrocības autovadītājiem

Nevainojama stabilitāte, braucot ar lielu ātrumu, pilnīga kontrole, braucot ar nelielu ātrumu, un ievērojami samazināta muskuļu un locītavu spriedze. Kopš novatoriskās Volvo dinamiskās stūrēšanas sistēmas (VDS) ieviešanas 2013. gadā tā ievērojami ir ...

Zemāku pārnesumu izmantošana

I-Shift saime papildināta ar jaunu modeli: I-Shift pārnesumkārba ar lēngaitas pārnesumiem. Jaunie pārnesumi ļauj uzsākt kustību, kad kravas masa sasniedz līdz pat 325 tonnām....

Stabilitātes sajūta – IFS izstrāde

Uzdevums bija skaidrs: izstrādāt balstiekārtu, kas padarītu Volvo kravas automašīnas par visvieglāk vadāmajām un visērtākajām pasaulē. Jau pati risinājuma apjaušana bija izaicinājums....

Rakstu filtrēšana

5 true 5