Kravas automašīnas
Attīstība IT jomā mūsdienās ir tik strauja, ka daudz kas no notiekošā, iespējams, izklausās kā zinātniskā fantastika. Tāpēc Volvo Group Telemātikas nodaļas stratēģijas un uzņēmējdarbības direktors Pērs Ādamsons savā darbā vienmēr domā par nākotni.
Izmantojot tādas frāzes kā „mākoņpakalpojumi”, „lielie dati” un „lietiskais internets”, viņš skaidro, kā jēdzieni, kas vēl pavisam nesen izklausījās pēc tīras fantāzijas, tagad kļūst par realitāti.
„Kopš parādījās viedtālruņi, tā dēvētās savienojamības radītās priekšrocības cilvēku ikdienas dzīvēs ir kļuvušas acīmredzamas,” viņš saka.
Mūsdienās savienojamība tiek uzskatīta par pašsaprotamu. Dati ar bezvadu tīkla starpniecību tiek sūtīti uz tā dēvēto mākoni, kur tie tiek glabāti, analizēti un izplatīti kā interneta pakalpojums, tādējādi radot pievienoto vērtību dažādiem lietotājiem.
„Jebkādas tehnoloģijas ar iebūvētu sensoru, kas ir pieslēgtas internetam, rada lietotāja informāciju. Ja IT attīstība kādā jomā notiek neaptveramā ātrumā, tad tā ir autobūves nozare. Pašlaik transportlīdzekļi rada milzīgu daudzumu datu, un pievienotā vērtība ir arvien efektīvāka mūsu pārvadājumu risinājumos un pakalpojumos," skaidro Pērs Ādamsons.
Faktiski transportlīdzekļi jau ir otrā lielākā datu lietotāju grupa pasaulē pēc mājsaimniecībā lietotās elektrotehnikas.
„Padarot tos viedus, mūsu klientu uzņēmējdarbība kļūst rentablāka.”
Viedās tehnoloģijas no parastām iekārtām un aparātiem atšķir lietotāja informācijas izmantošana.
„Mūsu galvenais mērķis ir kādreiz padarīt savas datu sistēmas autodidaktiskas. Tas ļaus datiem izdarīt statistiskus secinājumus, lai radītu maksimālu efektivitāti bez nepieciešamības lietotājam sniegt norādījumus. Vienkāršs piemērs būtu kafijas pagatavošana, pat neiedarbinot kafijas automātu. Tā kā automāts ir apguvis, kad mēs vēlamies kafiju un kādai tai jābūt, mums nav pat jādomā par tā ieslēgšanu!”
Ja IT attīstība kādā jomā notiek neaptveramā ātrumā, tad tā ir autobūves nozare.
Līdz ar viedierīču ekosistēmas izveidi, arī kravas automašīnas kļūst gudrākas. Attiecībā uz to, kā savienojamība pārveidos pārvadājumu nozari, daudz vēl ir jāatklāj. Tomēr dažus jauninājumus prognozēt ir vieglāk nekā citus.
Volvo Trucks Kvalitātes un darbspējas laika nodaļas direktors Haiders Vokils (Hayder Wokil) uzskata, ka sasniegumi savienojamības jomā viesīs ievērojamas pārmaiņas kravas pārvadājumu pakalpojumos: „Kad dažādas kravas automašīnas detaļas mums varēs nodot informāciju par savu stāvokli, mēs varēsim novērst neplānotu dīkstāvi pavisam jaunā veidā,” viņš apgalvo.
Darbspējas laiks jeb kravas automašīnas gatavība darbam ir arvien nozīmīgāks faktors pārvadājumu nozarē, jo augstākas prasības arvien vairāk paaugstina neplānotas dīkstāves izmaksas. Saskaņā ar Volvo Trucks veiktu pētījumu tiešās izmaksas, ko neplānota dīkstāve rada vidējam Eiropas pārvadājumu uzņēmumam, ir vērtējamas aptuveni 1000 € apmērā. Un tās ir tikai tiešās izmaksas, piemēram, vilkšana, remonts un zaudētie pārvadājuma ieņēmumi. Netiešās izmaksas, piemēram, sabojātu kravu vai zaudētos ieņēmumus iedragātas reputācijas dēļ, aprēķināt ir vēl grūtāk.
„Spēja nodrošināt maksimālu darbības laiku ir noteicošs elements jebkuras ar kravas automašīnām saistītas uzņēmējdarbības turpināšanai. Lai īpašnieks no kravas automašīnas varētu gūt peļņu, tai ir jābūt darba kārtībā.”
Šis apsvērums ir pamatā Volvo Trucks redzējumam, saskaņā ar kuru nevienai Volvo kravas automašīnai nebūtu jāsaskaras ar neplānotu dīkstāvi. Nesenā pētījumā, ko veica Volvo Trucks Moderno tehnoloģiju un izpētes nodaļa, konstatēts, ka astoņus no desmit neplānotas dīkstāves gadījumiem būtu bijis iespējams novērst, ja apkope būtu dinamiskāka un balstīta uz katras kravas automašīnas pašreizējo stāvokli. Savienojamība to ļauj nodrošināt. Informācija par kravas automašīnas stāvokli reāllaikā ļaus apkopi veikt uzreiz un īstajā laikā, tādējādi samazinot ļoti dārgu turpmāko bojājumu rašanās risku, jo bojāta detaļa pavisam vienkārši var radīt kaitējumu arī citām detaļām.
„Turpmāko piecu gadu laikā pārvadājumu uzņēmumi, visticamāk, izdarīs lielāku spiedienu uz kravas automašīnu ražotājiem, lai nodrošinātu, ka viņu transportlīdzekļiem ir augstāks darbspējas laiks. Šī iemesla dēļ Volvo Trucks pašlaik veic vairākus pētniecības projektus, lai saviem klientiem nodrošinātu augstāku darbspējas laiku. Viena neplānota dīkstāve ir pārāk daudz. Tās ietekme uz pārvadājumu uzņēmuma ekonomisko situāciju var būt graujoša,” piebilst Haiders Vokils.
Volvo Trucks jau šobrīd izmanto telemātiku, lai uzraudzītu noteiktu detaļu – gaisa sausinātāja elementu, akumulatora, bremžu un sajūga – nolietošanos.* Taču, pat ja tehniski būtu iespējams aprīkot katru kravas automašīnas komponentu ar atsevišķu sensoru, kravas automašīnas kļūtu pārāk dārgas. Tāpēc ir nepieciešams atrast iespējas, kā analizēt datus, aptverot visu kravas automašīnu.
Kad dažādas kravas automašīnas detaļas mums varēs nodot informāciju par savu stāvokli, mēs varēsim novērst neplānotu dīkstāvi pavisam jaunā veidā.
Lai to nodrošinātu, Volvo Trucks veic vairākus pētījumu projektus par savienojamību. Viens no šādiem projektiem ir In4Uptime, ko vada Fredriks Būde no Volvo Group Trucks Technology. Projekta mērķis ir izmantot tik daudz pieejamo datu, cik iespējams. Būde skaidro, ka kravas automašīnas stāvokļa diagnostikai un prognozēm tiek izmantota trīs dažādu datu veidu kombinācija.
„Pirmkārt un galvenokārt, mēs izmantojam pašas kravas automašīnas radītos datu signālus. Šie dati ietver informāciju, kas tiek sūtīta kravas automašīnas iekšējā sensoru un vadības bloku tīklā. Otrkārt, mēs izmantojam saglabātos datus no citām kravas automašīnām, piemēram, par iepriekšējām apkopēm mūsu servisa centros. Visbeidzot, mums ir ārējie dati, kurus mēs saņemam nevis no konkrētās kravas automašīnas, bet internetā vai no ārējiem piegādātājiem, piemēram, informācija par satiksmi vai laika apstākļiem.”
Informācija tiek pārbaudīta, lai konstatētu novirzes, jo tās liecina, ka drīzumā var būt gaidāmi bojājumi. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka kravas automašīnas stāvoklis ir labāks par gaidīto, intervālu starp apkopēm var palielināt.
In4Uptime mērķis ir izstrādāt metodes datu filtrēšanai, kā arī noteikt, kuri elementi ir būtiski nozīmīgi saistībā ar detaļas defektiem. Šīs metodes plānots izmantot, lai izstrādātu programmatūru ar modeļiem un algoritmiem, kas ļauj prognozēt, kad nolietojuma līmenis rada nepieciešamību veikt kravas automašīnas apkopi.
„Varētu teikt, ka mēs ar ausīm pieplokam pie kravas automašīnas un klausāmies. Tad tā mums pastāsta, ka kaut kas varētu noiet greizi. Šādas informācijas pieejamība mums ļaus padarīt savas kravas automašīnas vēl efektīvākas, un mērķis ir, lai pārvadājumu uzņēmumi, kas izmanto Volvo kravas automašīnas, ar tām pelnītu vairāk naudas.”
* Iepriekš minētie pakalpojumi Volvo Zelta servisa līgumā ir ietverti tikai noteiktos tirgos.
[savienojamība]
Platforma datu apmaiņai plašākā mērogā. Pašreizējo savienojamību viedtehnoloģijās ir radījuši bezvadu interneta savienojumi.
[lielie dati]
Lieli datu apjomi, kas iegūti tādā mērogā, ka ar standarta programmatūru tos apstrādāt un analizēt ir sarežģīti
[mākoņpakalpojums]
Interneta pakalpojums, kas ļauj glabāt, izplatīt un analizēt informāciju. Datu analīzē tiek izmantoti statistiski secinājumi un algoritmi, kas rada pievienoto vērtību dažādiem lietotājiem.
[lietiskais internets]
Aprīkojuma tīkls, kura savstarpējā sasaiste ir izveidota, izmantojot savienojamību. Datu apmaiņa lietiskajā internetā palīdz paaugstināt vērtību, jo viedaprīkojums spēj nodrošināt pakalpojumus, kas atbilst lietotāja vajadzībām.