Dodoties tālāk uz spēka pārvada ražotni Ševdē, gandrīz rodas māju sajūta. Ne tādā nozīmē, ka šķiet – cilvēki te patiešām dzīvo, bet draudzīgā atmosfēra un tas, ka darbinieki, šķiet, labi pazīst cits citu, rada siltu un aicinošu apmeklējuma sākumu.
Nesma Odiso atklāti smaida, savācot savus garos matus un sasienot tos zirgastē. Viņa strādā šeit vienu gadu un dažus mēnešus.
„Man tas ļoti patīk. Es parasti strādāju nakts maiņā, un mans uzdevums ir montēt motora daļas. Sākumā es mazliet nervozēju, taču pēc gada jau daudz esmu apguvusi. Es jūtos tā, it kā katra diena būtu izaicinājums,” viņa saka.
Viņa jau astoņus gadus dzīvo Zviedrijā, Ševdē, kopā ar vīru un dēlu. 1993. gads – jubilejas gads, kad pirmā FH automašīna tika laista tirgū, – faktiski ir viņas dzimšanas gads, tāpēc viņai nav atmiņu par pirmo FH kravas automašīnu.
„Ak, nē! Kad to sāka ražot es vēl biju mammas vēderā. Es pat neko nezināju par FH kravas automašīnām, līdz es nokļuvu Zviedrijā. Protams, es apzinos, ka kravas automašīna un dzinējs bija liels panākums. Ir laba sajūta, ka es montēju kaut ko, kas ir liela un svarīga šīs kravas automašīnas daļa.”
Tomēr pati pirmā kravas automašīna un nozīmīgais pirmais D12 dzinējs ir tas, par ko kolēģis Dāniels Lundgrēns domā gandrīz katru dienu. 1993. gadā viņš bija montāžas konveijera operators un ļoti labi atceras pirmos dzinējus, kurus viņš montēja.
„Es lepojos ar to, ka zināju – kravas automašīnā ir „mans” dzinējs,” viņš pasmaida.
Šodien viņam ir divējāda loma: galvenais vadītājs Ražojumu audita un CoP testēšanas nodaļā, kur dzinējs tiek pārbaudīts dažādos veidos, kā arī kvalitātes kontroles vadītājs, kas galveno uzmanību pievērš ražošanas kvalitātes saglabāšanai. Dāniels ir strādājis šajā uzņēmumā jau no 17 gadu vecuma.
„Kad sāku šeit strādāt, gandrīz viss notika manuāli. Nesma tagad strādā ar robotiem, taču agrāk montāžā mums to nebija. Bet sajūta darbā ar kolēģiem ir tāda pati. Volvo ir arī augošs uzņēmums, un to es patiešām novērtēju. Patiesībā tas ir arī padoms, kuru es gribētu dot Nesmai. Attīsties un izglītojies, šeit tam ir milzum daudz iespēju,” saka Dāniels.
Nesma pamāj. No vienas puses, viņas uzdevums ir vadīt robotus, bet, no otras puses, operatoram tajā ir jāiegulda liels darbs.
„Sākumā tas bija grūti. Es varu tikai iedomāties, kā tas bija, kad viss bija jādara ar rokām,” viņa saka.
Runājot par padomu izmantot attīstības iespējas, viņai jau ir nākotnes plāni.
„Vēlāk es turpināšu studēt šeit – Ševdē – un mācīšos uzņēmējdarbības vadību. Es gribētu palikt Volvo, bet pēc studiju pabeigšanas es strādātu finanšu nodaļā.”
Mēs turpinām ceļu cauri rūpnīcas telpām, un Dāniels un Nesma ar prieku sveicina ceļā sastaptos cilvēkus. Ševde ir diezgan maza Zviedrijas pilsētiņa, un Volvo rūpnīcai ir liela nozīme tās identitātes veidošanā.
„Cilvēki šeit strādā jau vairākās paaudzēs. Mans dēls, kas arī ir dzimis 1993. gadā, strādā šeit,” saka Dāniels, un Nesma piebilst:
„Vēl viens cilvēks, kas dzimis vienlaikus ar FH kravas automašīnu. Tas ir forši.”
Fakti par Nesmu Odiso
Vecums: 24 gadi (novembrī paliks 25)
Dzīvo: Ševdē
Ģimene: vīrs un dēls
Ko es darīju Volvo 1993. gadā: es vēl nebiju dzimusi
Mans darbs Volvo tagad: operatore
Labākais darbā Ševdes rūpnīcā: tas, ka es jūtos kā mājās un ir iespēja attīstīties
Brīvais laiks: es strādāju un pavadu laiku kopā ar ģimeni
Fakti par Dānielu Lundgrēnu
Vecums: 48 gadi
Dzīvo: Ševdē
Ģimene: trīs pieauguši bērni, mazbērni un suns Sikstīns
Ko es darīju Volvo 1993. gadā: strādāju par operatoru un piedalījos jaunā D12 dzinēja montāžas konveijera nodaļas izveidē
Mans darbs Volvo tagad: galvenais vadītājs Ražojumu audita un CoP testēšanas nodaļā
testēšana (50%) un kvalitātes kontroles vadītājs (50%)
Labākais darbā Ševdes rūpnīcā: visi pārsteidzošie cilvēki!
Brīvais laiks: es strādāju dažādus darbus savā mājā, braucu ar motociklu, pavadu laiku kopā ar ģimeni un suni
Fakti par Ševdes rūpnīcu