Kravas automašīnas
Ir agra pēcpusdiena Ķīles ostā. Rolands Lēbrunners tikko ir pamodies kravas automašīnu stāvvietā. Dažas iepriekšējās naktis viņš un viņa pārinieks Jānošs Silaģi ir veduši divas 22 metrus garas tvertnes no Austrijas robežpilsētas Zighartingas cauri visai Vācijai. Tagad viņi gaida prāmi, kas viņus nogādās Gēteborgā, kur sāksies nākamais viņu vienpadsmit dienu brauciena posms.
„Šī ir pirmā reize, kad es ar kravas automašīnu braucu uz prāmja. Tā ir jauna pieredze, un šādu situāciju dēļ man patīk vadīt kravas automašīnas,” atklāj Rolands Lēbrunners. „Daudzos darbos iestājas rutīna, taču man ir citādi. Man var nākties piegādāt celtniecības materiālus uz Zalcburgu vai milzīgas iekārtu detaļas uz Vācijas ziemeļiem. Dažādi ceļi un dažādas kravas.”
Šī ir pirmā reize, kad es ar kravas automašīnu braucu uz prāmja. Tā ir jauna pieredze, un šādu situāciju dēļ man patīk vadīt kravas automašīnas.
Mainīgais un izaicinošais īpašo piegāžu darbs ir iemesls, kāpēc viņš pirms gandrīz desmit gadiem nolēma kļūt par kravas automašīnas vadītāju. Līdz tam viņš strādāja par galdnieku Austrijas uzņēmumā, kas arī transportēja savu produkciju pa visu valsti, izmantojot kravas automašīnas. Kādu dienu bija jāveic liela un ļoti svarīga piegāde, taču neviens to nevarēja uzņemties. „Kāpēc gan ne?” Rolands nodomāja, uzņemoties savu pirmo pārvadāšanas uzdevumu. Tagad viņš jau septiņus gadus strādā par profesionālu autovadītāju Austrijas uzņēmumā Prangl. Šajā laikā viņš ir veicis dažas patiesi ekstrēmas piegādes, piemēram, vedis 160 tonnu smagu papīra apstrādes iekārtu no Austrijas vidienes uz Budapeštu, Ungārijā, un sešus metrus platu kuģniecības detaļu kravu pa šauriem kalnu ceļiem – šis bija brauciens, kas patiesi pārbaudīja viņa pacietību un koncentrēšanās spējas.
Lai arī Rolands un uzņēmums, kurā viņš strādā, specializējas lielizmēra kravu pārvadājumos, šis uzdevums viņiem ir īpašs, jo jāmēro liels attālums no Austrijas līdz Zviedrijas vidienei, turklāt ir jāpārved nebijušu izmēru krava. Rolands skaidro, ka viņš vienmēr ir gatavs nezināmajam un ka katrs uzdevums ir atšķirīgs.
„Atšķirties var kravas veids, lielums, smagums, garums, brauciena attālums, laikapstākļi, kā arī braukšanas laikā piedzīvotās situācijas. Pat tad, ja liekas, ka par visu ir padomāts, noteikti atgadīsies kas negaidīts. Šādos gadījumos ir jāsaglabā miers un vēss prāts,” viņš saka.
Pirmajā naktī, braucot no Zighartingas, Austrijā, uz Magdeburgu, Vācijā, Rolands un Jānošs piedzīvoja spēcīgas lietusgāzes, un pēc tam viņus divas dienas aizkavēja bloķēti ceļi Vācijā. Pēc divu dienu dīkstāves stāvvietā viņi beidzot varēja turpināt ceļu, un tagad viņi ir priecīgi, ka sasnieguši Ķīli un var turpināt ceļu uz Zviedriju.
Abām kravas automašīnām uzbraucot uz prāmja, darbinieki tās lēnām pavada uz attiecīgajām stāvvietām, lai automašīnas nenoskrāpētos gar sienām vai citiem transportlīdzekļiem. Kravas izmēra dēļ katra kravas automašīna aizņem tikpat daudz vietas, cik četras standarta kravas automašīnas, un Rolands ir pateicīgs par palīdzību. Pēc vakariņām viņš nolemj doties pie miera, lai nākamajā dienā būtu mundrs un gatavs pēdējam ceļa posmam, kurā viņš ar savu Volvo FH16 dosies 220 kilometru garā braucienā no Gēteborgas uz Grumsu.
„Man labāk patīk braukt dienā, jo tad es varu baudīt apkārtējo vidi, it īpaši, kad jābrauc pa skaistiem pakalniem un kalniem. Es nekad neesmu bijis Zviedrijā, tāpēc tiešām priecājos par šo braucienu!” stāsta Rolands, nobraucot no prāmja Gēteborgā. Pirms izbraukšanas stāvvietā, kas līdzinās stāvvietai Ķīlē, viņš pārbauda savu kravas automašīnu – hidraulisko sistēmu, elektroniku, kravu un kravas stiprinājumus.
„Ir ļoti svarīgi rūpīgi pārbaudīt kravas automašīnu, lai parūpētos par lietām, ko tiešām iespējams kontrolēt. Cilvēkam, kas to nedara, nevajadzētu braukt ar kravas automašīnu,” viņš secina.
Ceļā uz Grumsu Rolandu un Jānošu pavada Zviedrijas satiksmes pavadoņu komanda. Konvojs uzsāk ceļu 9.00 no rīta spēcīgā lietū un diezgan vējainos apstākļos. Vējš Rolandu dara bažīgu, jo viņam ir jāšķērso vairāki augsti tilti. Visi šie faktori – vējš, lietus, smagā krava un kalnainais apvidus – spiež konvoju braukt īpaši lēni.
„Ir labi, ka šādos apstākļos var paļauties uz kravas automašīnas stūrēšanas sistēmu un automātisko pārnesumu slēgšanas sistēmu. Tas ļauj nedaudz nomierināties un bez raizēm veltīt lielāku uzmanību braukšanai,” saka Rolands.
Lai gan laikapstākļi ir skarbi, viņš ir ļoti apmierināts ar Zviedrijas ceļiem, kas, viņaprāt, ir vislabākie, pa kādiem viņš ir braucis. Konvojs ceļu veic bez starpgadījumiem, un 15.00 pēcpusdienā viņi pie horizonta pamana savu galamērķi – Zviedrijas uzņēmuma BillerudKorsnäs milzīgo rūpnīcu Gruvenā.
Es sāku braukt ar kravas automašīnām, jo vēlējos jaunu izaicinājumu, un tagad izaicinājumi ir mana ikdiena.
2019. gadā šeit atradīsies pasaulē lielākā papīra iepakošanas iekārta, taču šobrīd rūpnīca, kurā atradīsies iekārta, vēl tiek būvēta. Rolanda krava ir jānogādā šajā būvlaukuma daļā un ar autoceltni jāieceļ rūpnīcā.
„Kad mēs krāvām kravu Zighartingā, darbs ilga sešas stundas, un mums vajadzēja gan autokrāvēju, gan autoceltni, lai tvertnes uzceltu uz piekabēm. Es ceru, ka izkraušana norisināsies ātrāk, jo es tiešām vēlos doties mājās pie savas sievas un bērniem,” stāsta Rolands.
Kopumā viņš ir apmierināts ar uzdevumu, un visvairāk viņam atmiņā paliks brauciena lielais attālums. Viņš šobrīd atrodas 2200 km no savām mājām Hāgā (Austrijā) un, kad viņš beidzot atgriezīsies, viņš ceļā būs pavadījis vienpadsmit dienas. Daži maršruta posmi bija sarežģīti, taču Rolands saka, ka viņš nemaz negribētu, lai ir citādi.
„Es sāku braukt ar kravas automašīnām, jo vēlējos jaunus izaicinājumus, un tagad man tādi ir katru dienu,” viņš smaidot nosaka.
BillerudKorsnäs ir nozares vadošais atkārtoti pārstrādājamu iepakojumu materiālu un risinājumu piegādātājs ar vairāk nekā 150 gadu pieredzi.
Tā jaunā kartona pakošanas iekārta ir lielākais ieguldījums uzņēmuma vēsturē un viena no lielākajām šāda veida iekārtām pasaulē. Iekārtas garums būs 350 metri, un tā tiks izvietota 400 metru garā un 60 metru platā rūpnīcā, kas šobrīd vēl tiek būvēta.
Divas Prangl kravas automašīnas: 1 Volvo FH16, 6 x 4, būvēta 2017. gadā, ar Volvo D16 550 ZS dzinēju, Volvo I-Shift pārnesumkārbu ar lēngaitas pārnesumiem un Volvo dinamisko stūrēšanas sistēmu.
1 Volvo FH16, 6 x 4, būvēta 2013. gadā, ar Volvo D16 750 ZS dzinēju un Volvo I-Shift pārnesumkārbu.
Piekabes: trīs tiltu Faymonville pagarināmās zemās platformas piekabes ar hidrauliskajiem tiltiem un neatkarīgo manuālo stūrēšanu. Uzdevumam izmantotās zemās platformas piekabes garums: 22,9 metri.
Krava: milzīgas tvertnes; izmēri: 22 m garums x 3,8 m platums x 3,8 m augstums, svars: ~5000 kg katra.
Kopējie sastāva izmēri: 35 m garums x 3,8 m platums x 4,15 m augstums, svars: 38 000 kg.
Dibināšanas gads: 1965.
Īpašnieks: Mag. Kristians Prangls (Christian Prangl).
Kopējais aprīkojuma vienību skaits: 3400 (autoceltņi, kravas automašīnas un piekabes, darba platformas, teleskopiskie iekrāvēji utt.).
Kravas automašīnu un piekabju skaits: 330, no tām Volvo kravas automašīnas: 90.
Darbinieku skaits: 650.
Galvenās kravas: lielizmēra vai smagsvara kravas, kravas spēkstacijām vai vēja ģeneratoriem, iekārtu detaļas, lielizmēra betona vai tērauda konstrukciju detaļas, iekārtu mehānismi, dzelzceļa sliedes, koka sijas, rūpnieciskās kravas.