Kravas automašīnas

Cīņa ar laikapstākļiem Lofotu arhipelāgā

Lofotu arhipelāgs Norvēģijā atrodas 68° platuma joslā uz ziemeļiem no Polārā loka sākumrobežas. Vasarā zemē ar pusnakts sauli laikapstākļi ir brīnišķīgi. Taču ziemas var būt ļoti bargas ar aukstām, tumšām naktīm un viesuļiem.
Ceļā Lofotu arhipelāgā
Lofotu arhipelāgā ir vērojamas pasakainas ainavas, taču kravas automašīnas vadītājam tā var būt ļoti barga vide.

Mēs atrodamies Svolvērā – vienā no vistālāk ziemeļos esošajām pasaules pilsētām, lai tiktos ar kravas automašīnas vadītāju Kenu Mareku Vatnfjordu. Parasti viņš veic tālos pārvadājumus, bet šodien viņš mūs vedīs uz 120 km attālo Reini, kas atrodas Lofotu arhipelāga tālākajā daļā, lai iekrautu zivis. Viņš pa šiem ceļiem bargos laikapstākļos un polārajās naktīs ir iepriekš braucis jau vairākkārt. Lai arī viņš nav pārāk uztraucies, viņš vienmēr domā par drošību, kad laikapstākļi ir slikti.

„Es patiesībā nevaru garantēt, ka atgriezīšos mājās. Vienmēr kaut kas var notikt, kā tas ir agrāk noticis uz dažiem no briesmīgākajiem ceļiem. Mēs ievērojam piesardzības pasākumus, it īpaši tad, kad zinām, ka laiks būs slikts, taču mēs nevaram apstāties. Mūsu darbs ir nogādāt zivis un citus svarīgus krājumus šejienes kopienām, kad citi cilvēki neiziet no mājas,” stāsta Kens Mareks.

Piesardzības nekad nav par daudz. Šeit ir bīstami.

Kens Mareks izbrauc no Svolvēras, lai dotos rietumu virzienā pa ātrgaitas automaģistrāli E10. Lai izbrauktu cauri pirmajam tunelim, kurš ir šaurs un ar zemiem griestiem malās, Kenam Marekam jābrauc pa ceļa vidu. Viņš samazina ātrumu pēc nogriešanās uz ceļa, kas ved uz Henningsvēru, vienu no pazīstamākajiem Lofotu salu zvejnieku ciematiem. Kens Mareks zina par traģisko negadījumu, kas šajā vietā notika nesen, kad kravas automašīna no Dānijas, visticamāk, ceļa līkumā braucot pārāk ātri, izbrauca cauri drošības barjerai un iekrita jūrā. Dienā, kad bojā gāja dāņu autovadītājs, ledus notikuma vietā bija gluds kā spogulis, un trieciena brīdī kravas automašīna aizrāva līdzi 100 metru drošības barjeras.

„Piekabe atvienojās, ietriecās autovadītāja kabīnē un iegāzās ūdenī. Pēc avārijas ceļš ir paplašināts un drošības barjera ir nostiprināta, taču piesardzības nekad nevar būt par daudz. Šeit ir bīstami.”

Kens Mareks uzauga Sarpsborgā, Norvēģijas dienvidos, bet pārcēlās uz ziemeļiem, kad saslima viņa vecmāmiņa Svolvērā. Viņš sāka strādāt vietējā viesnīcā un drīz pēc tam iemīlējās viesnīcas pārvaldniecē Annē Helēnā. Lai arī gadu pāris dzīvoja dienvidos, Kens Mareks labprāt atgriezās ziemeļos, kad viņam piedāvāja tālo pārvadājumu autovadītāja darbu.

Tas bija 2007. gadā. Tagad Kens Mareks, Anne Helēna un viņu dēls Kaspers dzīvo Svolvēras centrā, netālu no Svolvēras termināļa, kur atrodas Thors Varetransport – uzņēmums, kurā Kens Mareks strādā.

„Patiesībā grūti iedomāties, ka es varētu darīt ko citu. Domāju, ka daudzi to dara naudas dēļ, bet man tālo pārvadājumu autovadītāja darbs ir dzīvesveids. Tas ir manos gēnos.”

Mēs ierodamies Reines zvejnieku ciematā, vienā no skaistākajām vietām Lofotu salās. Šeit dzīvo 330 cilvēku, vairākums no viņiem strādā uz zvejas laivām vai zivju rūpnīcā. Kens Mareks šeit pēc zivīm ir braucis neskaitāmas reizes.

Patiesībā grūti iedomāties, ka es varētu darīt ko citu. Domāju, ka daudzi to dara naudas dēļ, bet man tālo pārvadājumu autovadītāja darbs ir dzīvesveids. Tas ir man asinīs.

„Kad ir jāiekrauj preces, lielu kravas automašīnu ir ieteicams apgriezt šeit, bet tālākā ceļā ir vairāki šķēršļi, kurus sliktās dienās ir grūti apbraukt. Ceļš ir pietiekami plats tikai vienai automašīnai, un daudzo līkumu dēļ nav drošības barjeru. Ūdens līmenis ir līdz pat asfaltam. Pieļaujot mazāko kļūdu, nonāksi ūdenī.”

Kens Mareks mums pastāsta, ka ir ļoti apmierināts, ka uzņēmums, kurā viņš strādā, cieši sadarbojas ar Volvo, un ka viņa kravas automašīna viņam nozīmē ļoti daudz.

„Tā tika reģistrēta tajā pašā dienā, kad piedzima mans dēls. Tajā dienā bija dubultsvētki.”

Taču šodien Kens Mareks neatrodas pie savas kravas automašīnas stūres. Tā vietā viņš veic izmēģinājuma braucienu ar uzņēmuma jaunāko kravas automašīnu –540 Zs Volvo FH ar jauno I-Shift divsajūgu pārnesumkārbu. Viņam šķiet dīvaini nedzirdēt, kad kravas automašīna maina pārnesumu.

 

„Pat manai automašīnai nav tik labas pārnesumkārbas. Tajā pašā laikā kravas automašīna šķiet ļoti izturīga, kas mums sliktos laikapstākļos ir svarīgi. Jaunā tehnoloģija neapšaubāmi atvieglo mūsu ikdienu. Tas nozīmē, ka esam labāk pasargāti un varam pārvadāt preces visu gadu.”

Braucam pāri Gimsejstraumenas tiltam. Tā ir viena no Lofotu salu vējainākajām vietām. Šodien ir tikai viegls vējš, bet Kens Mareks ir braucis pāri tiltam, kad vēja ātrums sasniedza vairāk nekā 30 metrus sekundē un tilts patiesībā bija slēgts.

„Kravas automašīnas krava bija tik smaga, ka man šķita, ka viss būs kārtībā. Vējstikla tīrītāji pēkšņi tika uzpūsti uz vējstikla, saulessargs pārplīsa un vējš sagrāba visu kravas automašīnu savā varā. Man bija jāstūrē kravas automašīna pret vēju, lai to noturētu uz tilta. Nebiju nobijies, bet jāatzīst, ka biju mazliet noraizējies. Par laimi, viss beidzās labi. Vairāk gan to neatkārtošu,” viņš saka.

Līdz Svolvērai vēl ceļš mērojams, un sāk satumst. Šajā gadalaikā dienas ir īsas. Saule no 7. decembra līdz 5. janvārim nav redzama vispār. Tā ir polārā nakts.

„Šajā gada laikā īsti nevar atslābināties. Ceļi lielākoties ir šaurāki, sniega kupenas augstākas, un visu diennakti ir tumšs. Man patīk atrasties pie stūres, bet nedrīkst zaudēt modrību. Esmu redzējis, kā kravas automašīnas uzbrauc uz ceļa apmales un apgāžas.”

Uzņēmums, kurā strādā Kens Mareks, skaidri zina, kas jādara, kad situācija sarežģījas.

„Man ļoti patīk mana priekšnieka pieeja. Pats galvenais ir, ka mēs droši nonākam galamērķī, nevis, cik daudz laika tas aizņem. Mums nav bijis neviena nopietna negadījuma. Man šķiet, ka tas ir tāpēc, ka ir noteikta skaidra pieeja, un tāpēc, ka tiek izmantotas labas kravas automašīnas.”

Esam atgriezušies Svolvērā. Garā darbdiena ir galā. Šoreiz viss noritēja labi. Tagad kravas automašīna jāizkrauj un jānovieto stāvvietā, pirms Kens Mareks var nedaudz patērzēt ar dažiem kolēģiem, kas joprojām ir darbā.

„Pēc ilga ceļa vienmēr ir patīkami atkal redzēt Svolvēras termināli. Tad es zinu, ka nu vairs nav ilgi, līdz atkal redzēšu Kasperu. Viņš mani vienmēr gaida mājās.”

Ceļš:

E10 maģistrāle, iepriekš dēvēta par Karaļa Ūlava V ceļu, savieno Lūleo pilsētu Zviedrijā un O ciemu Norvēģijā. No Svolvēras līdz Reinei, Lofotu salās, ceļš ir līkumots un mazāk nekā sešus vai bieži vien tikai piecus metrus plats. Šis ceļš ir viens no Norvēģijas 18 nacionālajiem tūrisma ceļiem.

Kravas automašīna:

Modelis: Volvo FH540, 6x2 vilcējs, 2015. gada modelis ar Krone puspiekabi
Aprīkojums: I-Shift divsajūgu pārnesumkārba un Volvo dinamiskās stūrēšanas sistēma
Dzinējs: 13 litru, 6 cilindru dīzeļdzinējs, 540 Zs – 2600 Nm
Pārvadāšanas uzdevumi: kravas automašīna pārvadā zivju izstrādājumus un pārtikas preces gan Lofotu salās, gan citās Norvēģijas daļās, gada laikā nobraucot līdz pat 150 000 km.